Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem. Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu.

Kā mēs nokļuvām šajā situācijā?

Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi. Šobrīd var izcelt vairākas problēmas, kas izraisa zemas digitālās prasmes Latvijas jauniešu vidū:

• Maz piemēru no dzīves un iedvesmas avotu, kam līdzināties. Jauniešiem trūkst uzticamu informācijas avotu par reālo situāciju darba tirgū un kāda ir jaunu profesionāļu ikdiena pēc skolas sola. Šobrīd pusaudžu pasaules uzskatu veidošanā dominē viedokļu līderi, kas lielākoties nepārstāv tehnoloģiju nozari. Eiropas Komisija ir uzsvērusi, ka Latvijas jauniešu izaugsmei būtu noderīga lielāka tehnoloģiju profesionāļu kā padomdevēju loma.
• Jauniešiem trūkst neformālās izglītības iespējas, kas saistītas ar tehnoloģijām. Salīdzinājumā ar citām interešu izglītības jomām, piekļuve neformālās izglītības iespējām par tehnoloģijām ir ierobežota, salīdzinoši augsto izmaksu dēļ, un tai šobrīd nav pietiekamu valsts atbalsta mehānismu.
• Netiek pietiekami atbalstīta un rosināta dzimumu vienlīdzība informācijas tehnoloģiju un komunikāciju jomas speciālistu vidū. Šobrīd sieviešu – informācijas tehnoloģiju un komunikācijas speciālistu – skaits Latvijā ir ievērojami zemāks (0.5%) nekā Eiropā vidēji (1.4%). Turklāt ar informācijas tehnoloģiju jomu saistās arī dzimumu stereotipi. Piemēram, 44% jauniešu uzskata, ka darbs informācijas tehnoloģiju jomā nav vienlīdz piemērots gan sievietēm, gan vīriešiem.

Darbs valdības līmenī

Valsts amatpersonas un nozares speciālisti sāk apzināties situācijas nopietnību un neatliekamo nepieciešamību to uzlabot. Latvijas diplomāte un kiberdrošības pamatnostādņu eksperte Ieva Ilvesa ir sacījusi:

Mums gribētos domāt, ka digitālā nevienlīdzība neattiecas uz mums, bet drīzāk uz jaunattīstības valstīm citos kontinentos. Diemžēl tā nav taisnība. Kā redzam, šī nevienlīdzība parādās jau skolā. ES atbalsta fondi ir uzsvēruši šo problēmu kā vienu no prioritātēm, un ir izveidoti atbalsta mehānismi, lai apturētu Eiropā aizvien pieaugošo digitālo nevienlīdzību. Tai ir jākļūst arī par Latvijas prioritāti, un mums ir jāizmanto pieejamais atbalsts.

Izglītības un zinātnes ministrija un tās Parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš veic aktīvu darbību šīs situācijas uzlabošanai. Viņš pulcina uzņēmējus un lēmumu pieņēmējus ar mērķi izstrādāt stratēģiju Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanai, jo īpaši jauniešu vidū. Arī man ir iespēja līdzdarboties šajā darba grupā.

Reinis Znotiņš ir sacījis:

“Lai panāktu acīmredzamu progresu milzīgās digitālās nevienlīdzības novēršanā, esmu lobējis ievērojamu naudas līdzekļu piešķiršanu no Eiropas ekonomikas atjaunošanas fonda. Es aicinu ikvienu domāt plašākos mērogos un nākt klajā ar iniciatīvām par to, kā efektīvi un pārskatāmi šajā jomā ieguldīt 70 miljonus eiro.”

Reinis ir sagatavojis informatīvu dokumentu par digitālās nevienlīdzības tēmu, izgaismojot galvenos izaicinājumus un iespējamos risinājumus. Tajā teikts, ka nepieciešams koncentrēts valdības un privātā sektora atbalsts, lai strādātu visos virzienos, sākot ar jauniešu digitālo kompetenču uzlabošanu un beidzot ar skolotāju digitālo spēju pilnveidošanu. Tostarp Reinis min veidus kā arī citas vecuma grupas un uzņēmumi varētu uzlabot savas digitālās prasmes.

Ir dažas cerīgas zīmes, ka sabiedrība ir gatava augstākām digitālajām prasmēm. Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture pasūtītā aptauja liecina, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju (72% vecumā no 18 līdz 75 gadiem) piekrīt, ka viņiem nepieciešams pilnveidot digitālās prasmes, lai efektīvāk varētu strādāt ar jaunajām tehnoloģijām. Un 80% no aptaujātajiem cilvēkiem iepriekšējā gadā ir kaut ko darījuši, lai uzlabotu savas digitālās prasmes. Tas nozīmē, ka cilvēki ir gatavi un vēlas mācīties, jo īpaši, ja viņiem būtu pieejams atbilstošs atbalsts.

“Skola 2030”, kas ir pasaules līmeņa reformu programma Latvijas skolām, un kas paredz ietvert digitālās prasmes ikvienā mācību priekšmetā, veicinot tādu digitālo prasmju kā kodēšana un algoritmiskā domāšana attīstību, ir liels solis pareizā virzienā. Jaunais izglītības ietvars nosaka palielinātu informācijas tehnoloģiju stundu skaitu, sākot no 7. klases, un pieļauj padziļinātu tehnoloģiju apguvi vidusskolā pēc izvēles.

Kā tehnoloģiju nozare var palīdzēt

Es pilnībā piekrītu Reiņa Znotiņa secinājumiem un esmu pateicīgs, ka viņš ir sācis runāt par šo problēmu valdības līmenī. Ticu, ka Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) Latvijā nākamajos trīs gados pietuvosies 100% rādītājam, un mēs pavisam noteikti nedrīkstam atpalikt no pārējām Baltijas valstīm.

Pulkstenis tikšķ. Lai novērstu dramatisko digitālo prasmju nevienlīdzību Latvijas jauniešu vidū, mums ir jārīkojas nekavējoties, kamēr nav par vēlu. Vēlākais līdz 2025. gadam Latvijai ir jākļūst par valsti ar visaugstākajām digitālajām prasmēm Eiropas Savienībā.

Priecājos redzēt, tiek attīstītas valdības iniciatīvas ar mērķi risināt digitālās nevienlīdzības problēmu, bet esmu arī pārliecināts, ka nekur tālu mēs netiksim, ja aktīvi neiesaistīsim privāto sektoru. Lai mazinātu digitālo plaisu Latvijā, aicinu progresīvos tehnoloģiju uzņēmējus apvienoties, izveidojot jaunu nevalstisko organizāciju (NVO) digitālās nevienlīdzības samazināšanai Latvijas jauniešu vidū.

Esmu izvirzījis trīs galvenos virzienus jaunās Digitālo prasmju NVO darbībai:

1. Attīstīt digitālās prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū (mērķauditorija: vidusskolas skolēni). Šobrīd pastāv neatbilstība starp darba tirgus pieprasījumu un jauniešu prasmēm. Sākotnēji būtu nepieciešams detalizēti izpētīt Latvijas darba tirgu, aptaujājot tehnoloģiju jomas darba devējus un noskaidrojot, kāda veida digitālās prasmes vajadzīgas, lai jauniešus uzreiz pēc skolas sola varētu pieņemt darbā. Jauniešiem ir jānodrošina tādas aktivitātes kā, piemēram, kodēšanas vasaras skola, tehnoloģiju uzņēmumiem jāorganizē tūre (roadshow) skolās ar iedvesmojošiem piemēriem, jāsadarbojas ar līdzīgām NVO, piemēram, “Iespējamā Misija”.
2. Popularizēt tehnoloģiju uzņēmumu kā iekārojamu darbavietu (mērķauditorija: jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem).  Tehnoloģiju nozare jāpozicionē kā pievilcīga darba vide jauniem cilvēkiem. Plānotās aktivitātes varētu ietvert karjeras dienu organizēšanu, kopīgas aktivitātes ar universitātēm un iedvesmojošas prezentācijas vidusskolās, kuros uzstātos vadošie tehnoloģiju uzņēmumi.
3. Apmierināt pieaugošā tehnoloģiju jomas speciālistu pieprasījumu (mērķauditorija: mileniāļi).  Darba tirgum ir nepieciešami, izstrādātāji, programmēšanas inženieri, UX (lietotāju pieredzes) dizaineri un citi informācijas tehnoloģiju un STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) jomu profesionāļi. Galvenais darbības virziens šeit ietvertu citu jomu profesionāļu apmācību šajās specialitātēs sadarbībā ar valsts iestādēm, kā arī augsto tehnoloģiju parku izveide Latvijā ar mērķi atbalstīt Latvijas tehnoloģiju uzņēmumus, iesniedzot iniciatīvas nodokļu jomā un importējot tehnoloģiju talantus.

Šie ir tikai primārie attīstības virzieni manā redzējumā digitālās plaisas mazināšanai, kas var vēl mainīties un tikt papildināt pēc tam, kad tiktu izveidota NVO dibinātāju padome.

Aicinājums pievienoties jaunajai Digitālo prasmju NVO

Kā norādīts Reiņa Znotiņa sagatavotajā informatīvajā materiālā, prioritātes noteikšana digitālajām prasmēm atbilst Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2021.-2027. gadam. Plānā uzsvērta digitālo prasmju izšķirošā nozīme globālajā ekonomikā un norādīts uz to, ka šādu prasmju trūkums rada atpalicības risku.

Aktīvākajiem tehnoloģiju nozares dalībniekiem būtu jāpieliek nopietnas pūles, lai lobētu šādas atbalsta iniciatīvas mūsu profesionālajās aprindās. Tāpēc es aicinu progresīvos tehnoloģiju uzņēmumus pievienoties jaunajai Digitālo prasmju NVO, lai apkopotu visus spēkus Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanai. Ieinteresētās personas lūdzu sazināties ar mani personīgi, rakstot uz e-pasta adresi [email protected].