Prasme lasīt mums bieži šķiet pašsaprotama. Pazīt burtus un rakstīt savu vārdu ir vienas no pirmajām prasmēm, ko mēs bērnībā apgūstam.
Tomēr skaudrā realitāte liecina – lai gan vairums pieaugušo šobrīd pasaulē māk lasīt, aptuveni pusei bērnu mājās nav grāmatu un, beidzot pamatskolu, tie nespēj uztvert pat vienkārša stāsta jēgu. Turklāt COVID-19 pandēmija šo situāciju tikai pasliktinās.
Lai gan šis ir globāla mēroga izaicinājums, es uzskatu, ka lasītprieku var sekmēt arī sperot vienkāršus soļus – sākot jau ar bērnu vecākiem, beidzot ar valsts iestāžu un uzņēmumu iesaistīšanos.
Kas lasīšanā ir tik īpašs?
Pētnieki ir atklājuši, ka grāmatas – pat ilustrētās bērnu grāmatas, iemāca bērniem par 50% vairāk retu vārdu nekā TV skatīšanās. Lasīšana paplašina arī dzīves redzējumu un vairo izpratni par pasaules procesiem. Ir pierādīts, ka regulāra priekšā lasīšana agrā bērnībā ir cieši saistīta ar valodas un domāšanas attīstību un mācīšanās spējām.
Veselības žurnālā Global Journal of Health 2019. gadā tika publicēts pētījums par ietekmi, kādu atstāj bērnu grāmatu pieejamība uz 3 – 5 gadu vecu bērnu lasītprasmi, rakstītprasmi un rēķinpratību. Pētījumā, kas aptvēra vairāk nekā 100 tūkstošus bērnu no 35 valstīm, atklājās:
- Tikai aptuveni pusei (51,8%) bērnu mājās ir vismaz viena bērnu grāmata;
- Mazāk nekā viena trešdaļa (29,9%) bērnu (3-5 gadi) apgūst lasītprasmi un rēķinpratību.
Neskatoties uz to, ka Latvija nebija iekļauta šajā pētījumā, ir velkamas zināmas paralēles. Lai gan Latvijā puse pieaugušo izlasa vismaz vienu grāmatu mēnesī (šis, gan manuprāt, ir ļoti optimistisks scenārijs), dati par skolēnu lasīšanas paradumiem ir visai satraucoši. OECD starptautiskais izglītības pētījums (PISA) par devītās klases skolniekiem (jaunieši 15 gadu vecumā) atklāja ļoti satraucošu ainu:
- 38% atzina grūtības izprast sarežģītus tekstus;
- 30% nemāk tekoši lasīt;
- Tikai 4,8% ir visaptveroša izpratne par izlasīto.
Ar šādu izaicinājumu, protams, saskaras ne tikai Latvija, mūsu dati ir tikai nedaudz zem OECD vidējā rādītāja, tomēr ir visai satraucoši apzināties, ka tik ievērojamai daļai jauniešu ir problēmas ar lasītprasmi, kas ir vitāli svarīgs aspekts kritiskās domāšanas un profesionālās pilnveides kontekstā.
Pandēmijas negatīvā ietekme
Ilgstošās attālinātās mācības, ar ko joprojām saskaramies pandēmijas dēļ, vēl vairāk palielinās lasītprasmes plaisu. Pasaules Bankas veiktajā 157 valstu pētījumā secināts, ka minētās pārmaiņas mācīšanās procesā (2020.gads), atstās negatīvu ietekmi uz izglītošanos un mācībām, skolēniem vidēji zaudējot no 0,3 – 0,9 mācību gadiem.
Arī McKinsey savāpētījumā izdarījis līdzīgus secinājumus – salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, 2020./2021.mācību gada beigās ASV skolās zināšanu apguve valodā un literatūrā bija iekavēta par četriem mēnešiem.
Ņemot vērā, ka kvalitatīva izglītība ir saistīta ar augstāku ieņēmumu līmeni, labāku veselību, aktīvāku politisko līdzdalību un zemāku noziedzības līmeni, šī pandēmijas blakne, visticamāk, atstās ilgtermiņa ietekmi uz veselu jauniešu paaudzi.
Nepieciešama proaktīva līdzdalība valstiskā līmenī
Mūsdienu digitālajā laikmetā, kad digitālo ierīču ir daudz vairāk nekā grāmatu, valstiskā līmenī ir nepieciešams vairot izpratni par lasīšanas un lasītprasmes nozīmīgumu – pirmais solis būtu nodrošināt grāmatu pieejamību pēc iespējas plašākam bērnu un jauniešu lokam.
Piemēram, Pasaules Banka ir uzsākusi, manuprāt, ļoti vērtīgo “Lasi mājās!” (read@home) iniciatīvu, kuras ietvaros bērniem no 3 līdz 12 gadu vecumam, kas dzīvo attālās un grūti sasniedzamās vietās, tiek piegādātas grāmatas, mācību materiāli un izglītojošās spēles.
Arī Latvijas atbildīgās valsts iestādes īsteno dažādus pasākumus. Tiek izstrādāti metodiskie un izglītojošie materiāli bibliotēkām un skolām, lai vairotu lasītprieku un rakstītā materiāla izpratni. Bet, maz ticams, vai ar to ir pietiekami?
Jānorāda, ka OECD PISA lasīšanas testā skolnieku, kuri lasa grāmatas, rezultāti bija par 43% augstāki , salīdzinājumā ar skolniekiem, kuri lasa reti vai vispār nelasa grāmatas.
Lai attīstītu Latvijas jauniešu potenciālu, jauniešu vidū ir krietni vairāk jāpopularizē mīlestība pret literatūru, turklāt izmantojot mūsdienīgus, modernus izteiksmes līdzekļus, tādus, kas uzrunā jauno paaudzi nevis mūsu senčus. Arī ar grāmatu pieejamību bibliotēkas un skolās vien nebūs pietiekami, mums jāatrod veids, ka ikvienam jaunietim ielikt grāmatu rokās (varbūt arī Latvijā varam īstenot, ko līdzīgu Pasaules Bankas Read@Home iniciatīvai?).
Un, protams, nedrīkstam arī aizmirst par digitāliem risinājumiem, kas ir būtiska mūsu ikdienas sastāvdaļa. Bez lasītprasmes veicināšanas, mūsu valstī ir jārisina arī zemās digitālās kompetences līmeņa izaicinājumi, kam es veltīju vienu no saviem iepriekšējiem blogiem.
Kā dot savu ieguldījumu?
Personīgi es sāku apzināti lasīt grāmatas pusaudža vecumā, un kopš tā laika lasīšana ir kļuvusi par nozīmīgu manas dzīves sastāvdaļu, lai gan es nevaru sevi ierindot kaislīgāko grāmatmīļu sarakstā. Es cenšos izlasīt vienu vai divas grāmatas ik mēnesi, un es klausos arī audio grāmatas.
Arī TWINO mēs esam ieviesuši vairākas lasīšanas veicināšanas tradīcijas:
- Birojā vienmēr ir pieejamas grāmatas;
- Katram jaunajam TWINO darbiniekam pirmajā darba dienā tiek dāvināta grāmata;
- TWINO darbinieku bērniem ik gadu mēs dāvinām kvalitatīvas grāmatas.
Ar savu piemēru es vēlos parādīt, ka ikviens no mums var sniegt, pat ja mazu, bet būtisku ieguldījumu, lai motivētu jauniešus un bērnus lasīt, tādejādi uzlabojot to perspektīvas labākai nākotnei. Atrodiet laiku, lai regulāri lasītu kopā ar saviem bērniem! Turklāt, iespējams, ka kādam kaimiņu bērnam uzdāvināta grāmata var pilnībā izmainīt tā dzīvi.
Ikviena šī iniciatīva spētu sasniegt daudz plašāku auditoriju, ja tā tiktu plaši atbalstīta valsts līmenī. Mums ir jārīkojas šodien, jo brīdī, kad vesela nelasītāju paaudze sasniegs pieauguša cilvēka vecumu, būs jau par vēlu!
